Kā rīkoties, ja ir saņemts VID lūgums paskaidrot bankas kontu apgrozījumu?

Daudzi grāmatvedības ārpkalpojuma SIA BKB Birojs klienti ir vērsusies pie mums sakarā ar Valsts ieņemumu dienesta (turpmāk tekstā VID) pieprasījumiem skaidrot un pamatot, kādēļ banku sniegtā informācija par faktiskajiem ienākumiem nesakrīt ar VID rīcībā esošo informāciju par deklarētajiem ienākumiem.

VID ir sācis analizēt un salīzdināt Latvijas banku sniegtos datus ar Latvijas Republikas rezidentu (fizisko personu), deklarētajiem ienākumiem ar mērķi konstatēt nedeklarētus ienākumus. Kopš 2020.gada vairākas fiziskas personas, LR nodokļu maksātāji ( turpmāk tekstā FPNM) no VID saņēma vēstuli ar lūgumu skaidrot un pamatot, kādēļ banku sniegtā informācija par faktiskajiem ienākumiem nesakrīt ar VID rīcībā esošo informāciju par deklarētajiem ienākumiem. Vēstules beigās VID aicina labot deklarācijas, deklarēt ienākumus un nomaksāt nodokļi. Šeit ir apskats par VID pieeju, veicot NM pārbaudes, un darbībām, ko ieteicams veikt, ja NM saņēmis paziņojumu no VID.

06.03.2018. stājās spēkā likuma “Par nodokļiem un nodevām” grozījumi, kur saskaņā ar 22.³ pantu. Informācijas par fiziskās personas konta apgrozījumu sniegšana Valsts ieņēmumu dienestam ir ieviests pienākums Latvijas bankām un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem ziņot VID par rezidentu bankas kontu apgrozījumu. Ar 2019. gadu kredītiestādes un maksājumu pakalpojumu sniedzēji līdz katra gada 1. februārim iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par klientiem — fiziskajām personām, kas ir Latvijas Republikas rezidenti, — kuru pieprasījuma noguldījuma kontu un maksājumu kontu (tajā skaitā slēgto pieprasījuma noguldījuma kontu un maksājumu kontu) iepriekšējā gada kopējā debeta vai kredīta apgrozījuma summa vienas kredītiestādes vai maksājumu pakalpojumu sniedzēja ietvaros ir 15 000 euro vai vairāk.

Kredītiestāde un maksājumu pakalpojumu sniedzējs, sniedzot informāciju norāda šādas ziņas:

1. klienta vārdu, uzvārdu un personas kodu;
2. pieprasījuma noguldījuma kontu un maksājumu kontu kopējo atlikuma summu iepriekšējā kalendāra gada pēdējās dienas beigās;
3. pieprasījuma noguldījuma kontu un maksājumu kontu kopējo debeta apgrozījuma summu iepriekšējā gadā;
4. pieprasījuma noguldījuma kontu un maksājumu kontu kopējo kredīta apgrozījuma summu iepriekšējā gadā.

Ka arī kopš 2017. gada VID saņem informāciju par Latvijas rezidentu kontiem no ārvalstu bankām. Informācijas apmaiņa notiek starp valstīm, kas pievienojušās ESAO globālajam standartam par automātisko finanšu kontu informācijas apmaiņu (Common Reporting Standard).

Latvijas banku pienākumu sniegt informāciju par nerezidentu kontiem regulē likums “Par nodokļiem un nodevām un MK noteikumi Nr. 20 “Kārtība, kādā finanšu iestāde izpilda finanšu kontu pienācīgas pārbaudes procedūras un sniedz VID informāciju par finanšu kontiem", kuru pielikumā iekļauts to valstu saraksts, par kuru rezidentu kontiem Latvijas bankām jāsniedz ziņas.

VID saņemtā informācija no Latvijas bankām ir samērā ierobežota. VID redz tikai datu apkopojumu, t.i., ienākošo un izejošo maksājumu kopsummu, kā arī konta atlikumu, nevis konta izrakstu ar informāciju par katru transakciju. Šie dati neietver ziņas par konkrētām ienākošajām summām, maksājumu veicējiem vai FPNM pirkumiem.

Turpretī informācija no ārvalstu banku kontiem ir plašāka un ietver ziņas par kontu atlikumiem un noteikta veida ienākumiem – procentiem, dividendēm un ieņēmumiem no finanšu aktīvu pārdošanas.

Balstoties uz pieejamo informāciju no šiem resursiem, kā arī uz gada ienākumu deklarācijām (turpmāk tekstā GD) un citu Latvijas FPNM deklarēto informāciju, piemēram, algota darba ienākuma ziņojumiem, VID veic analītisko darbu un salīdzina saņemtos datus ar VID deklarētajiem ienākumiem. Konstatējot nesakritības, VID nosūta FPNM vēstuli elektroniskās deklarēšans sistēmā (turpmāk tekstā EDS) ar lūgumu paskaidrot atšķirības, deklarēt nedeklarētos ienākumus un samaksāt papildu nodokli. Sagatavojot sākotnējo pieprasījumu, VID rīcībā nav kontu izrakstu un informācijas par katru transakciju. Praksē VID šo informāciju saskaņā ar likumu “Par Valsts ieņēmumu dienestu” pieprasa no bankām, ja FPNM nav atbildējis vai nav iesniedzis kontu izrakstus, atbildot uz sākotnējo pieprasījumu.

Analizējot FPNM sniegtos paskaidrojumus, VID pārliecinās par FPNM sniegto datu patiesumu. Praktiski tas izpaužas kā informācijas pārbaude valsts reģistros, piemēram, Uzņēmumu reģistrā un Zemesgrāmatā, kā arī informācijas un paskaidrojumu pieprasīšana no trešajām personām, piemēram, fiziskām un juridiskām personām, kas aizdevušas vai aizņēmušās.

Atšķirības starp GD datiem un bankas kontu apgrozījumu var radīt dažādi bankas kontā ienākoši maksājumi, kas ne vienmēr uzrādāmi GID un apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (turpmāk tekstā IIN). Praksē bieži redzams, ka konta kredīta apgrozījuma nesakritība ar GD datiem nenozīmē, ka FPNM nav uzrādījis visus gada ienākumus un samaksājis IIN. VID nav pieejamas pilnas bankas kontu izdrukas, tādēļ VID sākotnēji nevar pārliecināties, vai FPNM izpildījis savas saistības pret valsti.

Atšķirībām starp GD un bankas kontu apgrozījumu var būt dažādi cēloņi, piemēram, pārskaitījumi starp FPNM bankas kontiem uz citām kredītiestādēm. Maksājumi no viena sava konta uz citu rada kredīta apgrozījumu gan kontā, kur sākotnēji saņemti ienākumi, gan tajā, kur tie vēlāk pārskaitīti. Tāpat nesakritības var radīt maksājumi starp ģimenes locekļiem, kas nerada apliekamu ienākumu, piemēram, laulātajiem un radiniekiem savstarpēji veicot pārskaitījumus ikdienas vajadzībām un lielākiem pirkumiem, radot bankas konta kredīta apgrozījumu.

Jāņem vērā, ka arī cita naudas plūsma, kas nerada pienākumu maksāt IIN, var radīt atšķirības starp GD un bankas kontu apgrozījumu. Piemēram, kontu apgrozījumu var veidot nekustamā īpašuma pārdošana, vai automašīnas pārdošana starp divām fiziskām personām. Ja izpildās kāds no IIN likuma noteiktajiem kritērijiem, šāds darījums nerada apliekamu ienākumu, bet tomēr jāuzrāda GD. Arī saņemtie aizdevumi no kredītiestādēm un izsniegto aizdevumu atmaksa taksācijas gadā var radīt konta apgrozījumu, taču neveido apliekamu ienākumu vai nav uzskatāmi par ienākumiem. Tāpat, ja FPNM Latvijas bankas kontā ienākuši naudas līdzekļi no investīciju portfeļa, bet saņemtais ienākums nepārsniedz ieguldītos līdzekļus, tad nerodas ne deklarēšanas, ne IIN piemērošanas pienākums.

Kā rīkoties FPNM, ja ir saņemts VID lūgums paskaidrot bankas kontu kredīta apgrozījumu.

Saņemot šādu lūgumu, FPNM jāizvērtē situācija un informācijas sagatavošanai nepieciešamais laiks. FPNM ir tiesības lūgt VID pagarināt informācijas iesniegšanas termiņu, argumentējot pagarinājuma nepieciešamību. Praksē VID apstiprina šādus lūgumus un var vienoties ar FPNM par konkrētu termiņu. Svarīgi atcerēties, ka pagarinājuma lūgums jāiesniedz, pirms norādītā terimiņa atbildes iesniegšanas datuma. Pagarinājums ļaus NM bez steigas izskatīt savu kontu gada apgrozījumu (ienākošos naudas līdzekļus) un sniegt VID argumentētus paskaidrojumus, kā arī pārliecināties, vai visi deklarējamie ienākumi ir uzrādīti GD.

Nākamais solis – izskatīt savu bankas kontu izdrukas taksācijas gadā un izvērtēt darījumus, kas veidojuši konta kredīta apgrozījumu. Ja bijuši vairāki dažādi darījumi, piemēram, pārskaitījumi starp saviem bankas kontiem, aizdevumu atmaksa vai laulātā dāvinājumi, šīs transakcijas ieteicams sagrupēt un aprēķināt katras grupas ienākošo maksājumu kopsummu.

Pie katra grupas apkopojuma vērts norādīt, kurā kontā ienākuši maksājumi, kā arī atšifrējumos norādīt datumus un maksājuma detaļas. Gatavojot VID atbildes vēstuli, šādi var uzskatāmi sniegt informāciju un paskaidrot, kā veidojies kredīta apgrozījums no dažādiem darījumiem, kā arī sniegt atsauces par katru konkrēto maksājumu.

Sniedzot paskaidrojumu VID, nepieciešams iesniegt arī bankas konta izdrukas, lai VID var pārliecināties par datu patiesumu. Lai izskaidrotu darījuma būtību un pierādītu tā īstenošanu, atsevišķos gadījumos nepieciešams pievienot darījumu apliecinošus dokumentus.

Ja darījumu izskatīšanas gaitā atklājas, ka kāds no ienākumiem tomēr nav deklarēts vai tam nav piemērots IIN, šo faktu var norādīt atbildes vēstulē VID. Tādā gadījumā jāinformē VID, ka noteiktā laikposmā FPNM labos GD un deklarēs nenorādīto ienākumu, kā arī, ja nepieciešams, aprēķinās papildu IIN. Ja FPNM precizē GD un deklarē nedeklarētu apliekamo ienākumu kas palielina maksājamo IIN valsts budžetā, ljaatceras ka tiks aprēķināta nokavējuma nauda.

Ja pēc atbildes saņemšanas VIDam nav paplidus jautājumu, VID parasti neinformē NM par to, ka paskaidrojums izskatīts. Atsevišķos gadījumos VID lūgs precizēt sniegto informāciju un iesniegt saistītos dokumentus vai papildus paskaidrojumus. VID var uzdot jautājumus arī citām personām, kas iesaistītas FPNM darījumos, lūdzot tos paskaidrot un iesniegt pamatojošus dokumentus.

Neatkarīgi no tā, vai FPNM pēc savu bankas kontu apgrozījuma izvērtēšanas secina, ka papildu deklarējamus un ar IIN apliekamus ienākumus nav saņēmis, ieteicams neignorēt VID lūgumu un sniegt atbildi. Ja FPNM ir saņēmis neapliekamus ienākumus, tie tomēr jāuzrāda, labojot GD.

Šobrīd nav publiski pieejamas statistikas par šīs iniciatīvas rezultātā papildus deklarēto ienākumu apjomu, taču skaidrs, ka arī šogad VID analizēs banku ziņotos datus un padziļināti pārbaudīs FPNM ienākumus regulāri.

Ja Jums pašiem ir grūti izvērtēt atbilstoši pastavošai likumdošanai veiktos darījumus un sniegt atbildi VIDam, varat droši griezteis pie grāmatvedības uzņēmuma SIA BKB Birojs speciālistiem, viņi palīdzes apkopot informāciju un sagatavot atbildes Valsts ieņēmumu dienestam.